Negatīvs pašu kapitāls ir viens no pirmajiem indikatoriem, kas liecina par iespējamām uzņēmuma finanšu grūtībām. Līdz ar to pašu kapitāla stāvoklis tiek vērtēts un pastāv vairāki ierobežojumi uzņēmumu darbībā, kas piemērojami negatīvas pašu kapitāla tendences gadījumā.
Kas ir negatīvs pašu kapitāls?
Lai gan praksē plaši tiek lietots jēdziens "negatīvs pašu kapitāls", jānorāda, ka normatīvajā regulējumā biežāk sastopamas atsauces uz situāciju, kad pašu kapitāls ir mazāks nekā pamatkapitāls. Grāmatvedības uzskaitē pašu kapitāla pozīcija veidojas no pamatkapitāla, akciju (daļu) emisijas uzcenojuma, ja tāds ir, nesadalītās peļņas (zaudējumiem) un rezervēm, ja tādas ir. Līdz ar to pašu kapitāls var kļūt mazāks par pamatkapitālu (negatīvs), ja uzņēmumam ir radušies vai uzkrāti zaudējumi vai arī atsevišķos gadījumos izveidojusies negatīva rezerve.
Savukārt, ja uzņēmums ir izveidojis vai tam radušās pozitīvas rezerves, pat, ja pārskata gadā (vai iepriekšējos pārskata gados) ir radušies zaudējumi, negatīvs pašu kapitāls var neveidoties.
Negatīva pašu kapitāla sekas
Ja sabiedrībai izveidojies negatīvs pašu kapitāls, Komerclikumā (KL) paredzēti vairāki pamata likumiskie ierobežojumi, proti:
- Dividenžu izmaksas ierobežojums (KL 161.pants). Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata, kas sagatavots ārkārtas dividenžu izmaksai, izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu
- Jebkādu izmaksu dalībniekiem ierobežojumi (KL 182.pants). Dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī vai, ja pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu, — attiecīgā pārskata perioda beigās ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. Šis ierobežojums ir plašāks, jo ietver arī citas izmaksas dalībniekiem, piemēram, pamatkapitāla samazināšanas gadījumā
- Savu akciju iegūšanas aizliegums (KL 240.pants). Ja pašu kapitāla vērtība kļūst mazāka par pamatkapitālu, savu akciju iegūšana ir aizliegta, arī, ja šo akciju iegūšana veido šo situāciju.
Minētais regulējums attiecas uz jebkuru kapitālsabiedrību, un tā mērķis ir novērst sabiedrības finanšu un naudas plūsmas stāvokļa pasliktināšanos. Jānorāda, ka regulētajās nozarēs, tādās kā finanšu pakalpojumu nozare, ir virkne speciālo normu, kas paredz būtiskākas prasības un ierobežojumus attiecībā uz finanšu stāvokli, kapitāla pietiekamību un likviditāti.
Citi ierobežojumi
Pie negatīva pašu kapitāla rādītāja nereti uzņēmumiem ir nepieciešams papildu finansējums. Tomēr, ja pašu kapitāls attiecīgā taksācijas perioda sākumā ir bijis tuvu 0 vai negatīvs, uzņēmumi sastopas ar grūtībām piesaistīt banku finansējumu. Šādos gadījumos bieži tiek izmantots grupas vai dalībnieka finansējums. Ja šāda finansējuma piesaiste notiek aizdevuma veidā, tiek palielināts uzņēmuma saistību apmērs un vēl vairāk mazināta iespēja aizņemties no nesaistītām pusēm. Bez tam piesaistot finansējumu, ko nav izsniegusi banka, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums) negatīvs pašu kapitāls pārskata gada sākumā nedod tiesības procentu izdevumus atskaitīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, t.i., šie procentu izdevumi ir apliekami ar UIN (UIN likuma 10.pants).
Bez aizdevuma izsniegšanas, papildus finansējumu iespējams nodrošināt, veicot naudas ieguldījumu pamatkapitālā. Jānorāda, ka atšķirībā no citām jurisdikcijām, Latvijā šobrīd nav tieši atļauta terminēta dalībnieku (akcionāra) veikta naudas iemaksa uzņēmuma pašu kapitālā, neveicot pamatkapitāla palielināšanu, kas ir izplatīta prakse, piemēram, Skandināvijas valstīs.