Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma likumu “Grozījumu Publisko iepirkumu likumā” (turpmāk – Grozījumi), saskaņā ar kuru ir paredzēts, pilnveidot Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas attiecas uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka publiskajos iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi kandidāti un pretendenti (turpmāk kandidāti un pretendenti kopā saukti “pretendenti”). Šajā rakstā tiks aplūkoti galvenie mērķi izmaiņām, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Atbilstoši Grozījumu likumprojekta anotācijā norādītajam, publiskajos iepirkumos būtiskākā problēma ir tieši aizliegtas vienošanās jeb karteļi. Konkurences padome ir vērsusi uzmanību uz raksturīgākajiem trūkumiem konkurences uzraudzībā jau 2018.gadā, izceļot iepirkumu karteļus kā vienu no konkurences vides galvenajiem riskiem. Tāpat Eiropas komisija savā 2019.gada ziņojumā Projektā „Fighting collusion in public procurement” ir norādījusi, ka slepenās vienošanās sen tiek identificētas un tiek uzskatītas par galveno riska faktoru efektīvam publisko līdzekļu izlietojumam un šādas vienošanās palielina pasūtītāju izmaksas līdz pat 60%, salīdzinājumā ar to, kādas tās būtu parastos tirgus apstākļos.
Vienlaicīgi grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kad pasūtītājam nav iespējas izslēgt no iepirkumu procedūras pretendentus ar sliktu reputācija, piemēram, nodokļu nomaksas parādi vai līguma nepienācīgas izpilde, vai arī pasūtītājam ir zināms, ka ir bijuši pārkāpumi attiecībā uz darba drošības vai intelektuālā īpašuma aizsardzību, vai pasūtītājam pastāv pamatotas šaubas, ka šāds pretendents spēs pienācīgi vai vispār izpildīt līgumu.
Eiropas Savienības tiesa lietā C-395/18 ir norādījusi, ka Savienības tiesībās vispārējā administratīvo līgumu slēgšanas sistēmā īpaša nozīme ir piešķirta brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī konkurences starp saimnieciskās darbības subjektiem veicināšanai. Šis mērķis nosaka to, lai iepirkumu procedūras pēc iespējas plaši būtu atvērtas konkurencei, un pārmērīga fakultatīvu izslēgšanas iemeslu piemērošana to var kavēt. Tomēr fakultatīvi izslēgšanas iemesli ļauj dalībvalstīm sasniegt vispārējo interešu mērķus un katrā ziņā sniegt pretendenta uzticamības, rūpības, profesionālā godīguma un nopietnības garantijas.
Tātad ar grozījumiem ir mēģināts panākt balansu, lai nodrošinātu līdzsvaru starp uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvību un efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu.
Gan līdzšinējais, gan nākotnes regulējums paredz, ka viens no izslēgšanas iemesliem ir fakts, ka pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās.
Izslēgšanas nosacījumi tiek papildināti ar norādi, ka izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā var, ja pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu.
Attiecīgi nākotnes regulējums ir vērsts uz samazinātas pierādīšanas nastas ieviešanu. Pasūtītājam vairāk nebūs nepieciešams spēkā stājies kompetentas institūcijas vai tiesas nolēmums par fakta konstatēšanu, bet pietiks ar “pārliecinošām norādēm”, ka ir noslēgta vienošanās ar citiem piegādātājiem.
Tātad esošais regulējums nodrošina, ka nākotnē publiskajos iepirkumos var tikt liegta iespēja piedalīties tādiem pretendentiem, par kuriem jau ar spēkā stājušos nolēmumu ir pierādīti konkurences tiesību pārkāpumi. Savukārt Grozījumu mērķis ir izslēgt no dalības iepirkumā tādus pretendentus, kuri piedalās aktuālajos publiskajos iepirkumos. Citiem vārdiem, mērķis ir preventīvi novērst iespēju īstenot konkurences tiesību pārkāpumus. Līdz ar to ar Grozījumiem ir paredzēts novērst iespēju pretendentam īstenot vai pabeigt konkurences tiesību pārkāpumu.
Neskaitot tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju, tieši pasūtītāji ir pirmie, kuri var pamanīt aizliegtu vienošanos pazīmes. Attiecīgi jaunais regulējums paredz pasūtītāja tiesības izslēgt no dalības iepirkumā pretendentu, ja ir konstatēta aizdomīga informācija, kas pamatoti liecina par noslēgtu vienošanos ar citiem piegādātājiem.
Grozījumos ietvertā redakcija tiešā veidā neliecina, ka pasūtītāja rīcībā jābūt norādēm par konkrēto iepirkumu, kurā pretendents plāno piedalīties vai piedalās. Gramatiski tulkojot likuma redakciju var secināt, ka pasūtītāja rīcībā var būt informācija arī par citos iepirkumos noslēgtu vienošanos ar citiem piegādātājiem, kas būtu par pamatu izslēgt no dalības iepirkumā. Savukārt, vērtējot likumdevēja apsvērumus, kas iekļauti Grozījumu likumprojekta anotācijā, secināms, ka pasūtītāja rīcībā jābūt tādai informācijai, ar kuru ir pierādāms, ka kandidāts vai pretendents ar citiem piegādātājiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tas attieksies gan tikai uz konkrēto iepirkumu procedūru, kas nozīmē, ka pasūtītājā rīcībā esošai informācijai un pierādījumiem, kas to apliecinātu jābūt attiecībā uz konkrēto iepirkumu procedūru.
Tajā pat laikā, ja tiek konstatēta iespējama aizliegta vienošanās citu iepirkumu ietvaros, tad, autora ieskatā, varētu tikt piemērots arī Grozījumos ietvertais regulējums Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 9.punktā, kas paredz, ka pretendentu drīkst izslēgt no dalības iepirkumā, ja pasūtītājs to ir norādījis paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.
Attiecīgi pasūtītājs no dalības iepirkumā var izslēgt tādus pretendentus par kuriem ir pierādāms, ka pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu. Ar profesionālās darbības pārkāpumiem varētu saprast arī pārkāpumus konkurences tiesību pārkāpumos, attiecīgi konkrētie fakti varētu tikt vērtēti kā potenciālā piegādātāja godaprāta apšaubīšanas iemesls, kam seko lēmums par izslēgšanu no dalības iepirkumā.
Lai arī Grozījumi tieši neparedz pasūtītāja rīcību gadījumā, ja pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā, nepieciešams solis būtu konkrētās informācijas nosūtīšana kompetentajai institūcijai – Konkurences padomei.
Kā tiks piemērota jaunā norma un attīstīsies situācijas pēc pasūtītāja lēmuma izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā par iespējamu vienošanos ar citiem pretendentiem, rādīs laiks. Tomēr paredzams, ka izslēgtais pretendents nevēlēsies samierināties ar šādu pasūtītāja lēmumu. Secīgie soļi no pretendenta puses varētu būt sūdzības gan Iepirkumu uzraudzības birojā, gan lūgumi kompetentām institūcijām sniegt informāciju vai atzinumus par iespējamu aizliegtu vienošanos neesamību.
Ronalds Vītols, Vecākais jurists KPMG Law, žurnālam iTiesības: Ceļā uz godīgiem publiskajiem iepirkumiem | www.itiesibas.lv
