Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tāpat kā starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana, ir ikvienas fiziskas un juridiskas personas pienākums. Taču praksē neparastu vai aizdomīgu darījumu identificēšana dažkārt ir izaicinājums un prasa padziļinātu izpratni par savas uzņēmējdarbības specifiku un klientu loku, lai varētu noteikt savai darbības sfērai atbilstošas neparastu vai aizdomīgu darījumu pazīmes. Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības un finanšu sankciju pārkāpšanas vai apiešanas mēģinājumus, ikvienai personai ir pienākums ziņot par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem attiecīgajām uzraudzības un kontroles institūcijām. īpaši šāds pienākums attiecas uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) subjektiem. Uzraudzības institūcijas attiecīgi uzrauga un kontrolē, kā NILLTFN likuma un Sankciju likuma subjekti ievēro šo likumu prasības, un to neievērošanas gadījumā var tikt piemērotas sankcijas, tai skaitā naudas sods.
Šajā publikācijā uzmanību pievērsīsim tiem uzņēmumiem jeb likumu subjektiem, kas atrodas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzraudzībā un kontrolē.
VID UZRAUDZĪBĀ ESOŠIE UZŅĒMUMI
Saskaņā ar NILLTFN likuma 45.panta 2.daļu un Sankciju likuma 13.panta 4.2 daļu VID uzraugāmo personu loks ir identisks. VID uzraudzībā atrodas šādi likuma subjekti (turpmāk visi kopā saukti par uzņēmumiem):
- nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži;
- neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības saistībā ar nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu, klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu u.c. darījumiem;
- juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;
- personas, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
- citas juridiskās vai fiziskās personas, kuras nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu tirdzniecību, cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 eiro vai lielākā apmērā;
- iestādes, kuras sniedz kreditēšanas pakalpojumus, tostarp finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana, galvojumus, konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos u.c.
PIENĀKUMS IEVIEST KONTROLES SISTĒMU
Uzņēmumiem ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc aizdomīgu vai neparastu pazīmju konstatēšanas, ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) par katru neparastu vai aizdomīgu dalījumu. Turklāt atbilstoši NILLTFN likumā nostiprinātajam pienākumam Kontroles dienestam jāziņo arī par aizdomīgu darījumu saistībā ar sankciju režīmu pārkāpšanu. Savukārt VID jāziņo tajos gadījumos, kad konstatētas aizdomīga darījuma pazīmes tieši nodokļu jomā.
Lai nodrošinātu iespēju izpildīt prasību nekavējoties ziņot, ziņojumu par neparastu vai aizdomīgu darījumu ir iespējams iesniegt Kontroles dienesta tīmekļvietnē. Vienreizējai ziņošanai nepieciešams reģistrēties, iesniedzot datus Kontroles dienesta mājaslapā, vai autorizēties caur portālu Latvija.lv, tādā veidā iegūstot pagaidu piekļuves datus. Savukārt regulāriem ziņotājiem ieteicams noslēgt līgumu ar Kontroles dienestu, tādējādi iegūstot piekļuves datus, kas būs derīgi katrā ziņošanas reizē. Tajā pašā laikā ir iespēja iesniegt ziņojumu arī papīra formā.
Savukārt, lai nodrošinātu efektīvāku ziņošanas procesu un ziņošanas pienākuma ievērošanu, uzņēmumiem ir pienākums veikt un dokumentēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, un, pamatojoties uz to, izveidot iekšējās kontroles sistēmu, kā arī veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu un izveidot attiecīgu iekšējas kontroles sistēmu. Publikācijas sagatavošanas brīdī visiem uzņēmumiem jau jābūt veiktiem novērtējumiem un ieviestām iekšējās kontroles sistēmām. Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma var tikt integrēta jau iepriekš izveidotajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā. Iekšējās kontroles sistēma ir procedūru un politiku kopums ar mērķi identificēt, novērtēt un izprast klientu un tā veikto darījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku un sankciju režīma pārkāpuma vai apiešanas risku atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un uzraudzības un kontroles iestāžu izstrādātājām vadlīnijām.
NEPARASTU UN AIZDOMĪGU DARĪJUMU PAZĪMES
Ministru kabineta noteikumi Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” nosaka neparastu darījumu pazīmes. Saskaņā ar noteikumu 5.punktu attiecībā uz visiem uzņēmumiem par neparastu darījumu uzskatāms darījums, kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:
- klients, kurš piedalās darījumā, tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, un informācija par viņu ir iekļauta Kontroles dienesta tīmekļvietnē;
- klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums, par kuru klienta izpētes rezultātā konstatēta publiski pieejama negatīva informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu vai ar terorismu vai tā finansēšanu;
- klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 10 000 eiro vai vairāk (izņemot kredītu izmaksu vai gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē).
Noteikumu 5.punkts nosaka arī atsevišķu pazīmi, kuru jāņem vērā tieši tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu, transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību vai starpniecību, proti, minētajiem subjektiem par neparastu darījumu ir jāuzskata klienta veiktais skaidras naudas dalījums, kura apmērs ir ekvivalents 5000 eiro vai vairāk.
Ja kāda no iepriekš minētajām pazīmēm tiek konstatēta, neatkarīgi no neparasta darījuma stadijas nekavējoties jāziņo Kontroles dienestam. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir pienākums ziņot par katru konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu darījumu.
Taču noteikumi nenosaka vispārēji attiecināmas aizdomīga darījuma pazīmes. Attiecīgi aizdomīga darījuma pazīmes patstāvīgi izstrādā katrs uzņēmums pats, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības specifiku, klientu loku un tiem piemītošos riskus. Citos normatīvajos aktos ir noteiktas vienīgi aizdomīgu darījumu pazīmes nodokļu jomā, kuras uzskaitītas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta 3.daļā. Ja tiek konstatēta kāda aizdomīga pazīme nodokļu jomā, uzņēmumam nekavējoties jāziņo VID.
Lai gan atsevišķas pazīmes nodokļu jomā varētu būt attiecināmas arī uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu jomu, būtiski, izstrādājot aizdomīguma pazīmes, ņemt vērā Kontroles dienesta, kā arī VID jau izstrādātās tipoloģijas un vadlīnijas, kas balstītas praksē sastopamos gadījumos.
PRAKTISKI PIEMĒRI UN VADLĪNIJAS
Kontroles dienesta mājaslapā sniegta vispārīga informācija par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas tipoloģijām, savukārt VID
mājaslapā atrodama tipoloģija katram uzņēmuma veidam, kā arī pazīmes, kas liecina par aizdomīgu darījumu attiecībā uz sankciju režīma pārkāpšanu.
VID tipoloģijā nodokļu konsultantiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem tiek minētas šādas pazīmes, kuras var izmantot kā aizdomīga darījuma riska identifikatorus:
lieli skaidras naudas darījumi klientam, kuram nav iepriekšējas pieredzes uzņēmējdarbībā vai tā uzņēmumi ir likvidēti, iesaistīti maksātnespējas procesos;
klients veic darījumus vairākās valūtās, un tie mainās pēc skaita un apjoma;
klients veic skaidras naudas darījumus, kuri neatbilst tā biznesa vajadzībām;
klienta darījumu modeļi un apmērs būtiski atšķiras no citiem līdzīgiem uzņēmumiem.
Savukārt pie tipoloģijām minēti šādi piemēri:
- fiktīvi ieņēmumi kopā ar faktisko klientu trūkumu;
- produktu un pakalpojumu pārdošana saistītajām sabiedrībām par cenām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas, un nesamērīgi augstu procentu aprēķināšana;
- neto aktīvu pārvērtēšana vai samazināšana;
- vairāki maksājumi par vienu un to pašu produktu vai pakalpojumu u.c.
Turpretī VID tipoloģijā juridisko pakalpojumu sniedzējiem minēti vienīgi tādi piemēri, kad pastāv risks tikt iesaistītam aizdomīgā darījumā:
- nekustamā īpašuma pirkšana vai pārdošana, kad juridisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus darbojas kā pārstāvis un persona, kas ir pilnvarota rīkoties ar aktīviem abu pušu kontos;
- darījumu plānošana un izpilde, kad juridisko pakalpojumu sniedzējs veic visus darījumus klienta vārdā;
- juridisko pakalpojumu sniedzējs palīdz ārvalstu uzņēmumu biznesā un vadībā;
- tiek izmantoti juridisko pakalpojumu sniedzēja konti vai viņa uzņēmuma konti.
Kā redzams šajos piemēros, riski, tipoloģijas un neparastu un aizdomīgu darījumu pazīmes atšķiras katram no uzņēmumam atkarībā no to veida. Savukārt aktuālās tipoloģijas ir pieejamas tieši Kontroles dienestam un VID, kas ikdienā apstrādā saņemtos ziņojumus. Tāpēc, lai izpildītu likuma prasības, jāseko līdzi aktuālajai informācijai uzraudzības un kontroles iestāžu mājaslapās, taču jāatceras, ka tipoloģijas mainās un tajās sniegto piemēru saraksts nav izsmeļošs, jo likuma apiešanas shēmas attīstās līdz ar stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.
