Vai patieso labuma guvēju identificēšana garantē darījuma partnera pārskatāmību?

Biznesa vides redzamākie spēlētāji pamatā ir juridiskās personas. Aiz katra no šiem uzņēmumiem stāv viena vai vairākas fiziskas personas -patiesie labuma guvēji (turpmāk - PLG), kuru intereses tiek īstenotas ar juridiskās personas starpniecību. Tas, cik pārredzama ir juridiskās personas īpašumtiesību struktūra, ietekmē ne vien biznesa partneru uzticību, bet arī uzņēmuma kopējo vērtību.

Normatīvie akti uzliek gan aktīvu pienākumu uzņēmumiem atklāt to PLG, gan pienākumu konkrētam personu lokam noskaidrot darījuma attiecību partneru PLG.

PLG jautājumu aktualizējis Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — UR), kas kopš 2017. gada 1. decembra ved PLG uzskaiti. Gadījumā, ja PLG atbilstoši normatīvajam regulējumam netiek atklāti, UR ir tiesības izbeigt konkrēto juridisko personu darbību.

PLG regulējums

Normatīvo aktu loks, kas skar PLG noskaidrošanu, ir plašs — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (turpmāk - NILLTFNL), Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk -Sankciju likums), nodokļu likumi un virkne citu.

Pamatā PLG identifikācija izriet no NILLTFNL prasībām, kas nosaka gan to subjektu loku, kam ir pienākums identificēt klientus un to PLG, gan arī tās fiziskās personas, kurām ir pienākums ziņot, ka tās pašas ir kļuvušas par PLG, gan tās juridiskās personas un juridiskos veidojumus, kam ir pienākums atklāt to PLG. Taču pienākums pārbaudīt darījuma partneri un attiecīgi noskaidrot PLG var izrietēt arī no citiem speciālajiem likumiem.

PLG identifikācijas mērķis

Naudas atmazgāšana, korupcija un krāpšana nodokļu jomā bieži vien ir saistīta ar sarežģītām un nepārskatāmām korporatīvo īpašumtiesību struktūrām, un to nolūks ir trešajām personām sarežģīt naudas plūsmu izsekošanu, slēpt personas, kas gūst labumu no šādas struktūras, kā arī slēpt patieso darījuma vai juridiskās personas izveidošanas mērķi.

Nezinot savu klientu vai biznesa partneri, juridiskas personas, tāpat kā fiziskas personas, var saskarties ar dažādiem biznesa riskiem: iesaistīties darījumos ar sankciju sarakstos ietvertām personām; krāpniekiem un fiktīviem uzņēmumiem; uzņēmumiem, kas ir iesaistīti PVN shēmās; izmanto noziedzīgi iegūtu mantu; grib realizēt citus normatīvajiem aktiem pretējus mērķus.

No vienas puses, PLG identifikācijas mērķis ir pārliecināties, ka persona zina, ar ko patiesībā tiek nodibinātas darījuma attiecības, tādā veidā mazinot biznesa riskus, savukārt, no otras puses, tas ir līdzeklis, lai ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā un mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas prettiesiskām darbībām, tādējādi aizsargājot citu personu tiesības.

PLG definīcija

PLG definīcija, uz kuru atsaucas arī citos likumos, ir nostiprināta NILLTFNL 1. panta 5. punktā. PLG ir fiziskā persona:

  • kurai juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām; vai

  • kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums; vai

  • kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu vai juridisko veidojumu.

No definīcijas redzams, ka PLG vienmēr ir fiziska persona. Galvenais kritērijs PLG noskaidrošanai ir, vai persona īsteno kontroli pār juridisko personu vai juridisko veidojumu, proti, pieņem lēmumus un gūst labumu. Tādēļ bieži vien nepietiek iegūt informāciju vienīgi par juridisko personu vai juridisko veidojumu īpašniekiem vai amatpersonām, jo var būt situācijas, kad labumu gūst un kontroli īsteno cita persona.

Pienākums noskaidrot darījuma partneru PLG

PLG noskaidrošana pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai atsevišķos gaidījumos darījuma attiecību laikā ir obligāta prasība NILLTFNL subjektiem, piemēram, kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Taču uzņēmumiem ir jābūt uzmanīgiem - tas, ka tie neietilpst NILLTFNL subjektu lokā, kuriem ir noteikts pienākums noskaidrot darījuma partnera PLG, nenozīmē, ka pienākums identificēt darījuma partneri neizriet no kāda cita likuma. Piemēram, Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tas nozīmē, ka neviens uzņēmums nedrīkst veikt darbības, kas varētu veicināt Sankciju likuma pārkāpumus vai izvairīšanos no tā izpildes. Attiecīgi uzņēmumiem ir jāizvairās no darbībām, kas varētu veicināt finanšu līdzekļu pieejamību sankciju sarakstā iekļautām personām. Izvairīties no šādām darbībām var vienīgi, ja uzņēmumam ir skaidra tā darījuma partnera īpašumtiesību un pārvaldes struktūra.

Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, līdzšinējo tiesu praksi un VID ieteikumiem darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai var rasties gadījumi, kad uzņēmums nevar atskaitīt priekšno-dokli, ja preču piegādātājs/pakalpojumu sniedzējs nav identificējams vai ir citādi apšaubāms. Turklāt, nezinot, kas ir darījuma partneris, uzņēmumam pastāv risks neapzināti iesaistīties PVN shēmā. Vienlaikus jāuzsver, ka tikai nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu. Tādējādi fakts, ka nodokļu maksātājs nav veicis saprātīgus pasākumus darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai, var radīt šaubas, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Pienākums sniegt informāciju par PLG

NILLTFNL ir nostiprināts pienākums juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem atklāt un reģistrēt to PLG UR, kas atvieglo gan juridiskām personām, gan NILLTFNL subjektiem noskaidrot, kas tad patiesībā ir to klienti un sadarbības partneri.

Tikai ierobežotam personu lokam nav pienākuma sniegt informāciju par PLG UR.

Saskaņā ar NILLTFNL fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par juridiskās personas PLG, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai. Savukārt juridiskajai personai un personālsabiedrībām ir pienākums pārbaudīt saņemto informāciju un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniegt UR pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai.

Sods par PLG reģistrēšanas pienākuma neievērošanu nav paredzēts, taču gadījumā, ja juridiskā persona nav reģistrējusi PLG, nav iespējams reģistrēt izmaiņās valdē un dalībnieku struktūrā, savukārt jaunas juridiskas personas nav iespējams piereģistrēt, nenorādot PLG. Turklāt PLG atklāšanas pienākuma neievērošana var novest pie juridiskas personas darbības apturēšanas un izslēgšanas no UR.

Dažkārt pašām juridiskajām personām un juridiskiem veidojumiem varētu rasties sarežģījumi noskaidrot to PLG. Šādos gadījumos juridiskā persona to apliecina pieteikumā UR, nosakot, ka PLG nav iespējams noskaidrot. Lai gan UR pieļauj gadījumus, kad PLG netiek norādīti vispār, NILLTFNL subjekti, piemēram, bankas un finanšu institūcijas, sagaida, ka PLG tiks identificēti, liekot uzsvaru uz to, kas patiesībā kontrolē juridisko personu. Proti, ir gadījumi, kad, izvērtējot kontroles aspektu, tiek izvirzīta prezumpcija, ka PLG ir valde vai mātes sabiedrības valde. Līdzīga prezumpcija tiek pieņemta un apstiprināta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses maksātnespējas procesa gadījumos, kad tiek pieņemts, ka maksātnespējīgās sabiedrības PLG ir maksātnespējas administrators. Prezumpciju par maksātnespējas administratoru ir plānots nostiprināt arī NILLTFNL ar grozījumiem, kas 26. martā tika atbalstīti iesniegšanai Saeimā.

PLG reģistra loma pārredzamības nodrošināšanā

Ņemot vērā, ka ne vienmēr paši uzņēmumi spēj pareizi identificēt to PLG vai identificēt tos vispār, savukārt iesniegtā informācija UR netiek pārbaudīta, jautājums, ciktāl darījuma partneri var uzticēties UR sniegtajai informācijai, paliek atvērts. Vai šāda nepārbaudīta informācija nodrošina juridisko personu īpašumtiesību struktūras pārredzamību, tādējādi veicinot uzticēšanos ne vien juridisko personu veiktajiem darījumiem, bet arī finanšu sistēmai kopumā?

Minētos jautājumus plānots risināt ar jaunākajiem NILLTFNL grozījumiem, ar kuriem likuma subjektiem tiks noteikts pienākums ziņot UR, ja tie konstatējuši, ka UR ietvertās ziņas nav patiesas. Savukārt UR reģistrs nodrošinās, ka minētā informācija ir pieejama tiesību aizsardzības iestādēm. Attiecīgi ar NILLTFNL grozījumiem tiek paredzēts pastiprināt gan UR, gan NILLTFNL subjektu lomu pārredzamības nodrošināšanā.

Var rasties arī situācija, kad fiziska persona konstatē, ka tā ir nepareizi norādīta kā kāda uzņēmuma PLG. Šādai personai būtu nepieciešams apstrīdēt UR pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Taču, ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistram nav pienākuma pārbaudīt iesniegto datu par PLG pareizību, rodas jautājums, vai iestāde vai tiesa vispār varētu nonākt pie lēmuma atcelt izdoto administratīvo aktu, jo iestādes rīcība nav bijusi pretlikumīga. Tāpēc efektīvāks veids varētu būt vēršanās pie galvenā valsts notāra par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu un lūgt fiziskās personas datu dzēšanu no publiskā reģistra.

Uzņēmumu valdes locekļiem saskaņā ar Krimināllikumu (KL) ir paredzēta atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Saeimā 2. lasījumā ir izskatīti KL grozījumi, kas paredzēs sodu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijām par PLG, tādējādi palielinot valdes lomu un atbildību juridiskās personas īpašumtiesību struktūras pārredzamības nodrošināšanā.

Līna Lazdiņa

Zvērināta advokāta palīdze

Lasīt vairāk