Pieredzes trūkums un zemūdens akmeņi nav ļāvuši izmantot PPP iespējas

Par PPP Latvijā un citu valstu pieredzi intervijā Dienas bizness stāsta Una Petrauska, KPMG Zvērinātu Advokātu biroja vadošā partnere.

Lai arī publiskās privātās partnerības normatīvie akti Latvijā darbojas jau 10 gadus un tā iespējas izmanto pašvaldības, tomēr lielo daudzu desmitu miljonu projektu pagaidām nav, taču situācija varētu mainīties.

Publiskās privātās partnerības (PPP) piedāvātās iespējas  sekmīgi darbojas, piemēram, Somijā, kur līdz šim šādā formā realizēti vairāki svarīgi autoceļu projekti. Bez tam tādus var atrast Somijā, Vācijā, Spānijā, Austrijā un citās Eiropas valstis. «Baltijas valstīs nosacīti populārāki ir tieši nelielie PPP projekti, kurus īsteno vietējās pašvaldības, kaut arī kaimiņiem ir realizēti finansiāli ietilpīgāki projekti, tā, piemēram, Somijā ir trīs apjomīgi PPP projekti ceļu infrastruktūras jomā 4 Järvenpää–Lahti, E18 Muurla–Lohja, E18 Koskenkylä-Kotka» skaidro KPMG advokātu biroja vadošā partnere Una Petrauska. Viņa norāda, ka ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā līdz šim ir bijis daudz dažādu diskusiju par kādu  finansiāli lielu PPP īstenošanu, taču tie tā arī palikuši tikai runu līmenī.  Savulaik tika diskutēta ideja par Latvijas Radio 2 nodošanu koncesijā, autoceļa  Rīga - Sēnīte, tad par Jaunjelgavas apvedceļa, pat jauna cietuma būvniecību kā PPP projektu, taču nekas no iecerētā nerealizējās. Viens no iemesliem savulaik bija Latvijas valdības vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevuma saņemšanu ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, kas valstij un pašvaldībām liedza īstenot PPP projektus, jo tie veido saistības, kas var negatīvi ietekmēt valsts un pašvaldību budžeta deficīta un parāda radītājus. Šāda situācija bija no 2009. gada rudens līdz 2012.gada rudenim. Latvijā PPP izmanto pārsvarā mazajos projektos, kas ir pretēji Eiropā valdošajam viedoklim, ka ekonomiski efektīvi ir tieši lielie projekti.

Jāsagatavo mājasdarbs

«PPP īstenošana ietver gan ieguvumus, gan riskus, kurus ir būtiski objektīvi novērtēt – gan valstij, gan privātajam partnerim, turklāt abās pusēs ir vajadzīgi profesionāļi un garš sagatavošanās process,» uz jautājumu, kur ir problēmas «sāls», atbild U. Petrauska. Viņa arī norāda, ka situācijā, kad bija pieejamas ES «dāvanas» struktūrfondu projektu veidolā, nav arī milzīgas ieinteresētības darboties ar PPP, vēl jo vairāk, ja tas ir salīdzinoši skrupulozs darbs, kurā ir iesaistīts ne tikai pasūtītājs un izpildītājs, bet arī finansētājs, kas lielajos projektos ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka utml. «Eiropas Savienība jau ir sākusi pārejo no "naudas dāvināšanas" (struktūrfondu projektu atbalsts bija pat līdz 80%) uz tā devēto Junkera investīciju fondu, kur grantu finansējums tiek kombinēts ar aizdevumiem, vai arī tiek izmantots kā papildus nodrošinājums aizdevumos. Ilgtermiņā aizdevumus ir iespēja iegūt ar salīdzinoši zemu procentu likmi, un tas ir būtisks stimuls tieši PPP projektiem arī Latvijā,» uz jautājumu, kas ir tas būtiskākais faktors, kas perspektīvā virzīs PPP projektus, atbild U. Petrauska. Viņa atzīst, ka  šāda pozīcija arī veicina saimniecisku pieeju, tā sauktais “owner mindset”. «Rēķins nav tikai īstermiņā – kā ātrāk un lētāk uzbūvēt, bet gan kā ilgtermiņa efektīvāk apsaimniekot,» tā U. Petrauska. Viņa arī atzīst,  veiksmīgu PPP pilotprojektu ieviešanas gadījumā, Latvijai būtu arī iespēja piesaistīt ārvalstu uzņēmēju interesi un lielākas konkurences apstākļos Latvijas valsts var cerēt uz sev labāku (zemāku) cenu, tādējādi taupot nodokļu maksātāju naudu, un inovatīvām pieejām.

Pastāv riski

Jāņem vērā, ka PPP, potenciālajam privātajam partnerim  nav bezriska pasākums, jo kopumā sadarbība varbūt no 5 līdz pat 30 gadiem. Tā kā tas ir pietiekami ilgs termiņš, tad jautājums par privātā partnera ieguldījumu atpelnīšanu, jo īpaši, neparedzamās nākotnes situācijā un, iespējams, mainīgajiem plāniem no publiskā partnera puses (it īpaši politisko spēku nomaiņas rezultātā). «Svarīgi ir aprēķini, vienlaikus tajos iekļaut arī, potenciāli iespējamās izmaiņas, PPP izpildes laikā,» norāda U. Petrauska. Viņa norāda, ka PPP gadījumā, kad projekta izmaksas tiek atzītas kā publiskā partnera ārpus bilances saistība,— vairums risku tiek nodoti privātajam partnerim, kuram ar tiem ir jārēķinās. Proti, sākotnējās projekta realizācijas izmaksas (it īpaši, ja būvniecība ilgst vairākus gadus) var tieši būvniecības izmaksu kāpuma rezultātā sadārdzināties un tas var arī notikt saistībā ar neparedzētām problēmām, piemēram, ceļa būves sakarā ar biezāka kūdras slāņa norakšanu, nekā sākotnēji paredzēts utml. «Visi minētie iespējamie riski ir tādi, par kuriem ir jāpadomā un jākvantificē jau piedāvājuma iesniegšanas stadijā,» tā U. Petrauska. Viņasprāt, tieši iespējamās kļūdas risku novērtēšanā ir privātā partnera viens no būtiskākiem riskiem. Ja trūkst zināšanu un vēl jo vairāk pieredzes darbā ar šādiem riskiem lielu projektu kontekstā, tad tā ir jāimportē.

Pioniera ceļš

Pašlaik vairākus gadus jau tiek veikti sagatavošanās darbi Ķekavas apvedceļa izbūvei, kas būtu sava veida pionieris liela PPP kontekstā. Iepirkuma līguma kopējā līguma cena tiek lēsta uz 160 milj. eiro, tam tiks piesaistīts Junkera fonda līdzekļi — ilgtermiņa kredīts, savukārt Latvijas valsts ik gadus par to varētu maksāt ap 8 milj. eiro. Pašlaik vēl nav izvēlēts šī projekta īstenotājs. U. Petrauska uzsver šī projekta nozīmību, tieši kā precedentu, jo PPP ir veids kā Latvijas valsts var risināt jautājumu par ceļu, tiltu infrastruktūru rekonstrukciju, izbūvi, vienlaikus nepalielinot budžeta deficītu, ja šos tēriņus var ieskaitīt ārpusbilances saistībās. «PPP var izmantot gan slimnīcu,  dzīvojamo māju, skolu, bērnudārzu, ceļu, tiltu, pārvadu, staciju un citu valstij svarīgu projektu īstenošanā, it īpaši, ja ieguvumu var sajust pēc dažiem gadiem, bet maksājumi jāveic 20 gadu laikā,» tā U. Petrauska. Viņa gan steidz piemetināt, ka ne jau visi projekti ir īstenojami izmantojot PPP dotās iespējas. Atbildot uz jautājumu, vai Rail Baltica varētu būt īstenots kā PPP, U.Petrauska norāda, ka « Rail Baltica īstenošanai PPP veidā iespējamās grūtības varētu radīt vairāku valstu iesaiste (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) – pārrobežu PPP ir teju neiespējams, bez tam ir jau paredzēts ES finansējums, PPP pēc definīcijas ir dārgāka kā grantu finansējums, attiecīgi, ja valstīm ir izvēle, tās izmanto lētāko finansējumu. Lai arī projekta īstenošana ir uzsākta, un tā norit «kā pa celmiem», nevar izslēgt, ka noteiktos posmos, Rail Baltica projektam attīstoties, varētu arī atgriezties pie PPP izmantošanas kādās no komponentēm». Viņa norāda, ka, piemēram, Somijā Ostrobothnian vilciena ceļš  starp Kokkola uz Ylivieska uzsākts pēc PPP modeļa, bet ieviest gala rezultātā ar valsts finansējumu. Šobrīd Igaunijā un Somijā tiek apspriesti vairāki iespējamie PPP projekti savienojumiem Baltijas jūrā (Tallinas – Helsinku savienojums, savienojums uz ar Sāremā salu).

KPMG advokātu biroja vadošā partnere Una Petrauska: «Pašlaik labi darbojas nelielie PPP projekti, pašvaldībās, bet joprojām iztrūkst lielo PPP, kaut arī tie ir labs risinājums, kā atrisināt,  tādu problēmu, kā, piemēram, būtiski uzlabot ceļu stāvokli, bez tūlītējiem milzīgiem tēriņiem no valsts maka, jo īpaši, ja ES struktūrfondu projektu nauda (līdzfinansējums) šim mērķim šajā plānošanas periodā jau ir izsmelta.»

Māris Ķirsons, Dienas Bizness

Una Petrauska

Zvērinātu advokātu biroja vadošā partnere, Zvērināta advokāte

Lasīt vairāk