Jaunais UIN regulējums motivē aktīvāk strādāt ar debitoriem

Ko no juridiskā viedokļa, kā arī praktiski debitoru pārvaldībā komersanti var darīt, lai samazinātu ilgstošus šaubīgo debitoru uzkrājumu izdevumus un attiecīgi arī nodokļu izdevumus?

Saskaņā ar jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normām, ja šaubīgā debitora uzkrājums izveidots un saglabāts ilgāk par 36 mēnešiem vai tiek norakstīts, neizpildot likuma kritērijus, tad šos uzkrājuma jeb debitoru zaudējumus uzskata par nosacīti sadalīto peļņu, no kuras uzņēmumam jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) 0,2/0,8 jeb 25% apmērā. Līdz ar to komersanti ir ieinteresēti aktīvi strādāt ar saviem parādniekiem, lai neiestātos pienākums papildus parāda summai vēl samaksāt arī UIN.

UIN par šaubīgajiem debitoriem

UIN likuma 9.panta normas paredz, ka šaubīgais debitors veido ar UIN apliekamo bāzi, ja debitora parāds neatbilst šī panta 3.daļā noteiktajiem kritērijiem un:

  • ja uzkrājums nedrošiem parādiem izveidots pirms 36 mēnešiem un nav atgūts vai
  • debitora parāds norakstīts zaudējumos bez uzkrājuma izveides.

Šobrīd no šīs UIN likuma normas piemērošanas ir atbrīvotas kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, kā arī valsts attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Iepriekš minētie UIN likuma 9.panta 3.daļas kritēriji piemērojami Latvijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas rezidentiem vai rezidentiem valstīs, ar kurām Latvijai ir noslēgtas un spēkā esošas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Šie kritēriji norāda, kad nodokļu aprēķina vajadzībām ir pamats secināt, ka parāds nav atgūstams un ir pamatoti norakstāms, no tiem visizplatītākie ir:

  • tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību, un komercsabiedrība – debitore – ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra tās rezidences valstī;
  • tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora – fiziskas personas – un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
  • debitora parāda summa ir nebūtiska (līdz 20 eiro) vai parāda piedziņa tiesas ceļā ir nelietderīga, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, bet debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro;
  • parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:
    • debitora – juridiskas personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta – maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
    • debitora – fiziskas personas – bankrota procedūras pabeigšanu;
  • parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;
  • parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;
  • debitors – fiziska persona – ir miris.

Ja tomēr parāds, par kuru saskaņā ar iepriekš minētajām normām ir samaksāts UIN, tiek pēc nodokļa nomaksas atgūts, tad nodokļu maksātājam ir pamats uzrādīt atgūto summu UIN deklarācijā kā ar UIN apliekamās bāzes samazinājumu un saņemt atpakaļ samaksāto UIN (Valsts ieņēmumu dienests to atmaksā 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas).

Šie UIN regulējuma grozījumi ievērojami sadārdzina nodokļu izmaksas, kas rodas, ja uzņēmumā nav sistēmiska pieeja darbam ar debitoriem. Līdz ar to, ja ir daudz debitoru vai arī liela apjoma debitori, svarīgi izstrādāt skaidru politiku darbam ar debitoru riska vadību gan preventīvi, gan arī mērķtiecīgi strādājot ar debitoriem, kuriem ir pirmās pazīmes par apmaksas grūtībām.

Darbs ar debitoriem

Lai gan uzņēmumam var būt dažādi debitori, tai skaitā citi grupas uzņēmumi, viena no riskantākajām debitoru parādu grupām ir klientu parādi. Klientu parādi rodas, kad par darījumu klientam ir iespēja norēķināties ar pēcapmaksu, taču klients vai nu tīši, vai finansiālu, vai citu apstākļu dēļ nevar norēķināties ar uzņēmumu noteiktajā termiņā. Attiecīgi rodas situācija, kad uzņēmums ir pārdevis preci vai pakalpojumu un darījums ir jāuzskaita uzņēmuma grāmatvedībā, bet samaksa par to vēl nav saņemta.

Lai mazinātu debitoru parādu risku, uzņēmumiem, kuru pārdošanas stratēģija ietver samaksu ar pēcapmaksu, ieteicams veikt darbību kopumu ar mērķi samazināt debitoru parādu rašanos un palielināt iespējas tos atgūt vai norakstīt, minimizējot nodokļu sekas, ja tādi tomēr ir radušies.

Iekšējā politika

Katram šādam uzņēmumam vajadzētu sākt ar preventīviem pasākumiem. Sākotnēji nepieciešams izstrādāt iekšējo politiku, kas, kā minimums, ir saistoša visiem pārdošanas speciālistiem, debitoru menedžeriem, finanšu kontrolieriem un citiem darbiniekiem, kas ir iesaistīti pārdošanā un darbā ar debitoriem.

Uzsvaru iekšējā politikā jāliek uz esošo un jaunu klientu izvērtēšanu un monitorēšanu, lai noteiktu klientam atbilstošu riska līmeni. Savukārt atkarībā no klienta riska līmeņa jānosaka klienta apstiprināšanas kārtība un klientam piemērojamā maksāšanas kārtība, tāpat arī jāparedz skaidra parādu piedziņas kārtība.  Turklāt iekšējā politikā var ietvert arī disciplinārās atbildības mehānismu par tās ievērošanu.

Riska faktori

Izvērtējot un monitorējot klientus, jāņem vērā faktori, kas ne tikai paaugstina klienta risku kļūt par šaubīgo debitoru, bet arī faktorus, kas varētu ietekmēt pašu parāda atgūšanas procesu. Nosakot, cik uzticams vai riskants ir klients, ieteicams iekšējā politikā iekļaut un vērtēt šādus faktorus:

  • reģistrācijas datus (valsts, juridiskā un faktiskā adrese),
  • finanšu datus (piemēram, gada pārskatu),
  • amatpersonu saistības,
  • informāciju par nodokļu parādiem un veikto iemaksu apmēriem,
  • apgrūtinājumus (piemēram, komercķīlas),
  • tiesvedības,
  • klienta darbības nozari,
  • sadarbības ilgumu,
  • darījumu apjomu utt.

Atkarībā no uzņēmuma lieluma ieteicams noteikt, no kuras riska pakāpes nepieciešams amatā augstākās personas apstiprinājums, lai varētu noslēgt vai turpināt attiecības ar attiecīgo klientu saskaņā ar konkrētu maksāšanas kārtību.

Samaksas nosacījumi

Tāpat maksāšanas kārtības stingrībai jābūt sasaistītai ar konkrētām klientu riska pakāpēm. Proti, jo uzticamāks klients, jo lielāks pēcapmaksas termiņš, savukārt jo riskantāks klients, jo īsāks pēcapmaksas termiņš, lielāks avansa maksājums, saistību nodrošinājums vai citi risku mazinoši faktori.

Vienlaikus būtu jāpārskata arī darbinieku, kuri ir iesaistīti pārdošanā un darbā ar debitoriem, darba līgumi un amatu apraksti, lai tajos būtu skaidri atrunāta to loma debitoru parādu risku mazināšanā.

Tāpat arī būtu jāpārskata pakalpojumu/preču līgumi atbilstoši iekšējā politikā nostiprinātajām riska pakāpēm un jāietver tajos skaidra maksāšanas kārtība. Taču neatkarīgi no riska pakāpes līgumos jābūt ietvertiem klientu motivējošiem rīkiem savlaicīgi pildīt ar līgumu uzliktās saistības, piemēram, līgumsodam vai nokavējuma procentiem, uzņēmuma tiesībām vienpusēji izbeigt līgumu un atprasīt preci, kā arī kārtībai, kādā var tikt vērsts piedziņas process pret debitoru. Turklāt atkarībā no klienta riska līmeņa uzņēmums kā priekšnosacījumu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai var noteikt galvojuma līguma noslēgšanu vai bankas garantijas izsniegšanu.

Uzraudzība

Kad darījuma attiecības ir noslēgtas, atbildīgajiem darbiniekiem jāturpina klientu uzraudzība, lai nodrošinātu, ka nepieciešamības gadījumā savlaicīgi tiek uzsākts parādu atgūšanas process un izpildīti UIN likuma 9.panta 3.daļā noteiktie kritēriji.

Atkarībā no klientu portfeļa apmēra, manuāla klientu uzraudzība varētu būt apgrūtinoša, tāpēc, lai nepalaistu garām būtisku informāciju par debitoriem un to maksātspēju, uzņēmumi var ieviest īpašus informācijas tehnoloģiju risinājumus debitoru kontrolei un to maksāšanas paradumu novērtēšanai. Var izmantot arī jau esošas datu bāzes, kas piedāvā arī uzraudzības pakalpojumus.

Visbeidzot, uzņēmums var iegādāties debitoru apdrošināšanu, kas dod iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ja debitori nepilda savas parāda saistības.

Raksta oriģināls publicēts ifinanses.lv

Raksta autores:

Ilze Berga, AS KPMG Baltics Latvijā nodokļu konsultāciju pakalpojumu nodaļas direktore

Līna Lazdiņa, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāta palīdze 

Līna Lazdiņa

Zvērināta advokāta palīdze

Lasīt vairāk